Jūs atrodaties šeit

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu

Mežsaimniecība

Tā kā liela daļa lauksaimnieku saimnieko arī savos meža īpašumos, svarīgi būtu zināt, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis meža īpašniekiem nozīmīgus grozījumus divos dokumentos: “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Diskusijas un dažādu institūciju, īpaši vides organizāciju, iebildumi par šo noteikumu projektu notikuši jau kopš 2017. gada ar MK iesniegtiem 63 papildu dokumentiem.

Reizē ar koku ciršanas noteikumiem mežā tiek grozīti arī meža atjaunošanas noteikumi. ZM norāda, ka ar normatīvo aktu grozījumiem valsts vēlas veicināt daudzpusīgāku mežu apsaimniekošanu un iedrošināt mežu īpašniekus rūpēties par saviem mežu īpašumiem aktīvāk, nekā tas tiek darīts šobrīd.

Grozījumi par koku ciršanu mežā

Grozījumi veikti ar MK noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā””.

Izmaiņas un precizējumi veikti vairākos noteikumu punktos. Svarīgākais, kas attiecas uz koku ciršanu mežā:

  • Izmaiņas 9. punktā – koku ciršana pēc galvenās cirtes caurmēra nav atļauta, ja mežaudzē pēdējo triju gadu laikā ir bijusi kopšanas cirte, tas stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā;
  • 29. punktā iekļauts papildu nosacījums, ka par neproduktīvu mežaudzi var atzīt arī apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60 procentu koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti, un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālā koku skaita vai minimālā šķērslaukuma skaitlisko vērtību. Nosakot bojāto koku skaitu, neuzskaita tos kokus, kuru augstums pārsniedz koku vidējo augstumu par 20 procentiem;
  • 54. punktā par atstājamiem ekoloģiskajiem kokiem minēts, ka kailcirtē, ja to cērt pēc galvenās cirtes caurmēra parametra, saglabājami vismaz 8 ekoloģiskie koki (līdz šim bija 5 koki), pārējās cirsmās – nemainīgi vismaz 5 ekoloģiskos kokus uz hektāra;
  • Cērtot sausus kokus, 55. punktā precizēts, kādus sausus kokus atstāj, iekļaujot, ka vairāk sausu koku saglabājami  kailcirtēs, ja mežaudzi cērt pēc galvenās cirtes caurmēra kritērija, tad atstājot vismaz 10 sausos kokus, pārējās cirsmās – nemainīgi vismaz četri šādi koki uz hektāra;
  • Noteikumu 1. un 2. pielikumā tiek izmainītas minimālā un kritiskā šķērslaukuma vērtības un atbilstošais koku skaits;
  • Noteikumu 7. pielikumā tiek izmainītas un galvenokārt samazinātas galvenās cirtes caurmēra vērtības pēc valdošās koku sugas, kas tiek noteikts vienādas visām  bonitātēm – priedei 30 cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm.

Grozījumi meža atjaunošanas noteikumos

Līdztekus ar grozījumiem koku ciršanas noteikumos mežā veikti arī grozījumi meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos – Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu produktīvāku un kvalitatīvāku mežaudžu mērķtiecīgu audzēšanu, tādējādi racionāli izmantojot zemes resursus.

Arī šajos noteikumos vairākos punktos veikti grozījumi, precizējumi un papildinājumi. Svarīgākie grozījumi:

  • 4. punktā noteikts, ka pēc kailcirtes mežaudzi, kas cirsta pēc  galvenās cirtes caurmēra parametra, atjauno triju kalendāro gadu laikā pēc cirtes gada sējot vai stādot, vai saglabājot dzīvotspējīgu skuju koku paaugu un nodrošinot tādu koku skaitu, kāds nepieciešams, lai platību atzītu par atjaunotu. Šī prasība attieksies uz ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti tikai pēc 2023. gada 1. janvāra.
  • 5. punktā samazināts koku skaits, kad jaunaudzi atzīst par atjaunotu – atjaunotajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits ir priedei – 2000 koku (bija 3000), pārējām koku sugām – 1500 koku uz hektāra (eglei, bērzam, melnalksnim bija 2000. Koku sugām kā ozols, osis u. c. cietām lapu koku sugām skaits saglabājas nemainīgs.
  • 6. punkts papildināts, dodot iespēju nomainīt par atjaunotām atzītas mežaudzes, kas nav vecākas par 10 gadiem, atjaunojot tās ar selekcionētu stādāmo materiālu, iesniedzot Valsts meža dienestā pārskatu par meža atjaunošanu. Šis ir jauns regulējums, kas dod meža īpašniekam iespēju nekvalitatīvi atjaunojušās mežaudzes novākt un atjaunot vēlreiz.
  • 12. punktā palielināts kritērijs, kad mežaudzi atzīst par stādītu vai sētu – tagad to reģistrē, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 75 procentus (bija 50%) no šo noteikumu 5.4. apakšpunktā norādītā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita. Taču vienlaikus 5.4. punktā ir samazināts obligāti nepieciešams kociņu skaits, tāpēc būtībā izmaiņas ir maznozīmīgas.

Sadaļā par meža reproduktīvo materiālu būtiskākās izmaiņas ir 38. punktā. Ja mežu atjauno vai ieaudzē sējot vai stādot, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu izmanto konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes koku sugu ar kategoriju “uzlabots” un “pārāks” – parastai priedei vai, ja kailcirte veikta mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru. Pārējām šo noteikumu 1. pielikumā minētajām koku sugām –  “ieguves vieta zināma”, “atlasīts”, “uzlabots” un “pārāks”.

Noteikumi papildināti ar 51. punktu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu ieguves avotu stādāmo materiālu piemērošanu meža atjaunošanai un ieaudzēšanai Latvijā.

Plašāk par noteikumu grozījumiem un to skaidrojumu meža īpašniekiem būs iespējams uzzināt Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajos semināros. Plašāka informācija par plānotajiem semināriem interneta vietnē www.mkpc.llkc.lv sadaļā Semināri meža īpašniekiem.

Sarmīte Grundšteine,
MKPC projektu vadītāja

Foto: Sarmīte Grundšteine